I-Czin. Pārmaiņu grāmata


Pareizāk gan būtu teikt, ka tā ir mācība, kura aprakstīta tā saucamajā "Pārmaiņu grāmatā".
Sāksim pēc kārtas un visupirms pieminēsim atsevišķus vēsturiskus faktus.
- Mēs bieži to saucam par seno ķīniešu laika vai pārmaiņu grāmatu. Bet tik pat labi mēs to varētu saukt par lielo noslēpumu grāmatu.
Pēc savas formas un satura to būtu iespējams salīdzināt ar seno Ēģiptiešu Taro kārtīm. Tamdēļ daži I-Czin sauc arī par zīlēšanas grāmatu vai pat par spēli. Tiesa gan paši ķīnieši to kā zīlēšanas grāmatu sāka izmantot daudz vēlāk nekā tā tika izgudrota.
- Pastāv sena leģenda (konfūciešu vēstures apcerējumi), kura stāsta par kādu ķīniešu valstsvīru ar vārdu Fusi, kurš dzīvojis ap apmēram 2852. - 2737.gadu pirms mūsu ēras sākuma. Mazai piebildei-
Pastāv uzskats, ka tas vēl bija laiks, kad par valsts pārvaldnieku parasti kļuva garīgi visizglītotākais cilvēks valstī un to nebija pieņemts uzticēt kādiem karavadoņiem, politiķiem vai juristiem. Valsts vēl nebija kaut kas tāds kam būtu kāds jāapspiež, jāpakļauj ar iekšējiem likumiem vai jāapkaro, tā bija vieta kur dzīvoja dzīvi cilvēki un valsts vadītājam bija jārūpējas lai viņa pakļautībā dzīvojošie cilvēki dzīvotu pēc iespējas pilnvērtīgāku un veselāku dzīvi. Valsts vadītājs šajā laikā bija arī valsts iedzīvotāju garīgais skolotājs.
Mēs varam sastapt arī senajos attēlos Fusi, kurš zīmē I-Czin grāmatas formulas. Bet daudzu speciālistu uzmanību parasti piesaista kāda īpatnība- Fusi parasti ir attēlots ragains! Apmēram līdzīgi kā mūsu Ārzemju mākslas muzejā atrodošā Mikelandželo Mozus skulptūras kopija. Kas tie par jokiem? Lai rastu atbildes te arī parasti sākās minējumi par -• atbraucējiem no citam planētam un šo radziņu salīdzinājumi ar antenām uz atbraucēju skafandram.
  • Līdzīgi te piemeklē arī senos ķīniešu stāstus par kaujām ar īpatnēja izskata radījumiem.
  • un vēl te runā par to, ka šajā laikā uz zemes viens otram līdzās ir dzīvojušas vairākas civilizācijas, kuras pārstāvējuši arī dažādas rases cilvēki un viņu atšķirības vienai no otras ir bijušas citādas un lielākas nekā atšķirības kuras mēs zinām šodien starp, piemēram- negroīdiem, mongoloīdiem vai eiropeīdiem. Atšķirības tādas, kuras drīzāk būtu jāsalīdzina ar atšķirībām starp mērkaķi un cilvēku vai ar atšķirībām starp sniega cilvēku un mūsdienu cilvēku vai kā par to runā senās leģendas rietumos- ar atšķirībām starp Atlantīdas supercivilizantiem un cilvēkiem.
  • Galu galā varam ievērot visai īpatnēju paralēli- latviešu pasakās un teikās ragainais velns radīja kalnus. Te (Ķīnā) ir runa par "ragainu" kalnieti Fu-si.
Kā jau visur šī laika pasaulē, arī I-Czin grāmatā tiek runāts par ļoti lielām un visaptverošām kategorijām- par debesīm, par uguni, par zemi, par ūdeni utt.
Taču neaizmirsīsim to, ka senajā valodā, kur vārdu krājums bija daudzkārt mazāks nekā tas ir šodien, katram vārdam bija ļoti liela saturiska ietilpība, tamdēļ šodien mums tikai tā liekas, ka šī vārdu nozīme ir tik nekonkrēta, ka ir grūti saprast šo vārdu filozofisko nozīmi.
Pēc Fusi mācības, pasaulē darbojas trīs galvenie spēki-
• debesis;
• cilvēks;
• zeme.
Pati mācība ir iešifrēta svītru zīmju formā un izskatās apmēram tā:
pēc mūsu tabulas šo zīmju nosaukumi, ir-
1. debesis (cjan);
2. uguns (li);
3. ūdens (kan);
4. zeme (kun);
5. pērkons (čžen);
6. vējš; kalns (sun);
7. kalns (gen);
8. ūdenskrātuve (duj).
Vienu veselu zīmi- heksagrammu veido divu trigrammu (triju svītru kombinācija) summa, kur apakšējā (saliekot kopā vienu virs otras) izsaka cilvēka iekšējo pasauli, otra- augšējā - ārējo pasauli. Vienlaikus - apakšējā izsaka to, kas nāk, rodas, augšējā-izsaka to, kas atkāpjas, izirst
Piemērs:
17. Suj - sākotnējā piepildījums; labvēlīga stabilitāte; pārmetumu vai ķengu nebūs.
18. Gu - sākotnēja piepildījums; labvēlīga lielās upes pārbrišana. Esi uzmanīgs trīs dienas pirms un trīs dienas pēc sākuma. Izlabošana
19. Lin - sākotnējā piepildījums; labvēlīga stabilitāte; kad parādīsies astotais mēnesis, notiks nelaime. Apmeklējums.
Te paralēli darbojās vairākas sistēmas- viena no kurām balstās uz priekšstatu par diviem dominējošiem spēkiem- jan- radošie spēki, kurus izsaka-
1) nepārtrauktās līnijas;
2) no apakšas skaitot: 1., 3. un 5. līnija;
3) apakšējā trigramma.
Un - - noārdošie spēki, kurus izsaka-
1) pārtrauktās līnijas;
2) no apakšas skaitot: 2., 4. un 6.līhija;
3) augšējā trigramma.
Otra sistēma saistās ar trīskāršas uzbūves sistēmu. Šo trīskāršo sistēmu var viegli salīdzināt arī ar senās Ēģiptes trīskārša cilvēka modeli- fiziskais ķermenis, dvēsele un gars. Te analogā sistēma atbilst tai, kuru jau pieminēju- debesis, cilvēks un zeme. Katra atbilst Ēģiptes shēmai:
debesis - garam;
cilvēks - dvēselei;
zeme - fiziskajam ķermenim. Senajā Divupē tai atbilst dievu trijotne.
Enlils - dievs, kurš ir visur un reizē nekur nav, visuresošais un neredzamais;
Anu - debesu dievs;
Ea (Oannes) - ūdens dievs, dievs, kurš nesīs cilvēkiem gudrību. Kristīgajā teoloģijā tas atbilstu sadalījumam:
Dievs Tēvs;
Dievs Svētais Gars;
Dievs Dēls.
(viena vesela trīsvienība)
Protams, ka šī atbilstība var būt grūti saskatāma vai atzīstama, taču kopsummā var runāt par senajam cilvēkam raksturīgu kopēju zināšanu gan par duālo sistēmu, gan par trīskāršo sistēmu. Cits ir jautājums par to kā kuras puses cilvēki to interpretē un ar kādu filozofisko saturu to piepilda. To pārsvara dara pats cilvēks un kā jau cilvēks, jebkuram no mums piemīt savs gudrības un arī savs muļķības daudzums, kas arī nosaka cik mūsu zinātnes ir gudrību vai muļķību piesātinātas.
Un tomēr ir jāpievērš uzmanību vēl kādai sistēmai, par kuru pēdējā laikā arvien biežāk runā dažādi I-Czin mācības pētnieki. Šī pētnieku daļa ir izteikusi apgalvojumu, ka senākajā forma I-Czin mācībā pastāvēja nevis trīs līniju pāri, bet gan četri un duālā sistēma in-jan ir radījusi Četrus pamatprincipus- debesis; zemi; uguni un ūdeni. Izskatot šo versiju- četrus līniju pārus, to filozofiju kā arī pašu hieroglifu, kurš apzīmē laiku vai pārmaiņas- I, ir konstatēts, ka šī četrkāršu duālā sistēma atbilst cilvēka DNS molekulas uzbūvei, kura arī vienlaikus sastāv no divām kopā savītām spirālēm, bet vienlaikus te ir četras saites, kuras minētai sistēmai atbilst mūsdienu zinātniskajiem nosaukumiem šādā secībā:
divas pārtrauktās līnijas (00) - timīnam;
pārtrauktā virs nepārtrauktās (01) - citozīnam;
nepārtrauktā virs pārtrauktās (10) - guanīnam;
divas nepārtrauktās (l 1) - adenīnam.
Te būtu atrasta seno mācību pilnīga saskaņa ar šīs pasaules dzīvības procesiem. Pārsteidzošs te, protams ir fakts, ka šī atbilstība ir atrodama pat molekulārā līmenī. Taču to vieglāk būtu saprast vai pieņemt, ja mēs atzītu, ka šie mikroprocesi rada arī atbilstošus makroprocesus un ja pētot makroprocesus, mūsu atrastās sistēmas, metodes vai fakti atbilst mikroprocesiem, tas nozīmē, ka ir patiesi. Tā arī būs šī veselā pasaule.
Ceturtās daļas nepamanīšana trīskāršajā sistēmā turklāt ir viegli izskaidrojama, jo to rada mūsu tradicionālā nespēja uz visu kopsummā paskatīties no malas. Bet, to darot, mums ir jāatzīst, ka blakus šiem trijiem vēl pastāv arī skatītājs- pati šī pasaule vai cilvēks kā pati šī pasaule kopumā. Te kā piemēru varētu pieminēt kaut vai Vecās derības rakstu to daļu, kur Trīsvienīgais Dievs (Dievs Tēvs, Dievs Dēls; Dievs Svētais Gars) rada cilvēku un ieliek viņu Ēdenes dārzā. Un te arī vieglāk kļūst saskatāmas šīs četras daļas- trīsvienīgais Dievs + Cilvēks Ēdenes dārzā. Mēs taču konstatējam trīsvienību no sava skatupunkta, bet pasaules veselums prasa, lai mēs piesummējam arī paši sevi.

Uzturot pēctecību, te varam pievērst uzmanību arī tam, ka te parādās kaut kas līdzīgs indiāņu rituālajam aplim. Miniatūrās (gan no citiem laikiem), kurās tiek attēlots Fu-Si, parasti viņš astoņas pamattrigrammas izvieto aplī. Tādējādi tas veido līdzīgu kompozīciju kā pilnīgākais Ziemeļamerikas indiāņu rituālais aplis ar starpdebespusēm (D, R, A, Z, ZA, ZR, DA, DR). Taču te ir redzamas nobīdes- ja Ziemeļamerikas indiāņu aplī dienvidu daļas stihija bija ūdens, te- gaiss, tur rietumiem atbilda zeme, te-ūdens, tur ziemeļiem atbilda gaiss, te- zeme, vienīgi austrumu puses stihijas- uguns sakrīt. Tagad, ja atceramies vienu no svarīgākajām Ziemeļamerikas indiāņu receptēm, kura stāstīja par to, ka jānovērtē ar garu (austrumi, uguns), jāpieņem ar prātu (ziemeļi, gaiss), jāatdod ar emocijām (dienvidi, ūdens), jānotur ar ķermeni (rietumi, zeme), tad te varētu atšifrēt tādu tradīciju kā- jānovērtē ar garu (šeit nekādu nobīžu nav), jāpieņem ar emocijām (jo gaisa stihija te atbilst dienvidiem), jāatdod ar ķermeni (jo ūdens stihija te atbilst rietumiem), jānotur ar prātu (jo zemes stihija te atbilst ziemeļiem). Šīs it kā nelielās izmaiņas tālāk veido atbilstoši atšķirīgas dzīves mācības un tradīcijas.
Tik daudz par Ķīnu šajā laikā, šajā kopīgajā cilvēku pasaulē. Varbūt vienīgi vēlreiz pievēršot uzmanību dažām tilta atziņām, kuras tiks apskatītas citu kultūru kontekstā-
  1. trīskārša sistēma,
  2. duālā sistēma,
    3.  četrvienīga sistēma.
Pirmo no tām jau izskatījām dažādos aspektos citur, bet vairāk par to bija rakstīts pie senās Ēģiptes materiāla.
Otrā - iņ-jaņ sistēma senajā Ķīnā tādā veidā, protams atbilst duālajām reliģiskajām sistēmām pasaulē vispār, bet konkrēti pieminot kaut tādam mums labāk zināmām mācībām vai mitoloģiskām struktūrām kā Zaratustras mācības duālisms; pasaulē daudz sastopamajos dvīņu mītos, kur mums noderīgāka ir in-jan filozofijas atbilstība, piemēram seno etnisku divsejainajam vārtu sargātājam Ani Culsan, kurš savukārt ir radinieks vēlāko romiešu divsejainajam visa sākuma un visu beigu dievam Janusam Pater, kurš savukārt ir līdzīgs mūsu Jānim, kura vārdu galu galā mēs varam sadalīt divās daļās kā Jā + nē. Un, protams, vēlreiz atceroties šamaņu fiziskā ķermeņa un sava "dubultnieka" mācību.
Visbeidzot četrkāršo sistēmu savā mācībā pieminēs Pitagors savos četros sakrālajos skaitļos l, 2, 3, 4, kuri summējoties rada 1+2+3+4 =10, bet skaitlis 10 arī sastāv no l un 0 vai, atbilstoši I-Czin mācībai kā nepārtrauktā un pārtrauktā līnija vai kā jaņ un in kopā.
Ja skatāmies uz šo mācību vairs ne tik filozofiski, bet antropomorfāk, tad vēlreiz te uzmanību var atgriezt seno Ķīnas mācību izstrādātāju ragainībai, vienlaikus arī seno Ķīniešu mītiem par cilvēka cīņām ar senākā pasaulē dzīvojošajiem ragainajiem radījumiem.
Vai te mēs nevarētu saskatīt šo mītu (vai faktu?) atblāzmu arī teoloģijas vai mītos, kur tiek rakstīts par Dieva un ragainā velna attiecībām. Vai nedaudz maigākā formā par attiecībām ar ragulopiņiem vispār, kuru popularitāti pasaules mitoloģijā nevaram noliegt un to varam atrast gan runās par svētajām govīm, gan par Minotauru, gan par kazām vai āžiem, kuri ir sasaistīti ar Pērkondieviem vai tiek upurēti un parakti mājas pamatos. Turklāt šo ragaiņu sasaistīšana ar Pērkondieviem- lielajiem rūcējiem, kuri nāk no debesīm atkal var atrast materiālu, kas noder tiem, kuriem patīk meklēt dažādu kosmisko atbraucēju faktus vēsturē- atcerēsimies, ko jau teicu- ragaiņus salīdzina ar kosmiskajām būtnēm skafandrās, kur ragi ir antenas; pats pērkons ir līdzināms ar kosmiskā aparāta izskatu un troksni utt. Bet tas jau ir cits stāsts..